Tautsaimniecības ziņas

15.09.2021

Kad un kāpēc jāveic meža inventarizācija

1 1/
  • 1

Meža īpašniekam ir pienākums vismaz reizi 20 gados atjaunot meža inventarizāciju. Līdz ar to šogad inventarizāciju obligāti jāveic tiem, kuri to pirmo reizi darīja 2001. gadā.

Meža inventarizācijas veikšanas nepieciešamību nosaka Meža likuma 29. pants. Tādēļ meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz Valsts meža dienestam (VMD), kā arī vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu meža inventarizāciju, skaidro VMD Mežsaimniecības daļas vecākā referente Daiga Breiere.

Pirmreizēja meža inventarizācija ir tāda darbība, kas konkrētajā zemes vienības meža platībā tiek veikta pirmo reizi. Tātad mežs pirms tam nav bijis inventarizēts. Savukārt atkārtota meža inventarizācija nozīmē, ka minētajā zemes vienībā tā tiek veikta ne pirmo reizi.

Gadījumi, kad jāveic inventarizācija, lai gan 20 gadu termiņš nav beidzies

Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 384 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” 34. punktā ir aprakstīti gadījumi, kad nepieciešams veikt atkārtotu meža inventarizāciju, kaut arī inventarizācijas derīguma termiņš (20 gadi) vēl nav beidzies.

Gadījumi ir šādi:

  • ja tiek izgatavots jauns zemes vienības zemes robežu un situācijas plāns un zemes vienībā tiek apvienota vai sadalīta meža zeme, izņemot gadījumus,
  •      ja Meža valsts reģistra lietotājam tiek aktualizēti dati saskaņā ar noslēgtu vienošanos ar Valsts meža dienestu;
  •      ja Valsts meža dienests aktualizē meža inventarizācijas datus pēc tam, kad meža zemes apvienošanu vai sadalīšanu ir ierosinājusi valsts tiešās pārvaldes iestāde sabiedrības vajadzībām;
  • ja pārtraukta dzīvnieku turēšana iežogotā meža platībā, kas izveidota dzīvnieku turēšanai nebrīvē atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža apsaimniekošanu.

Kāpēc vajadzīga meža inventarizācija

Meža inventarizācijas galvenais mērķis ir iegūt informāciju par mežu. Derīga meža inventarizācija ir viens no priekšnoteikumiem, lai veiktu plānotu koku ciršanu mežā.

Tāpat tā būs nepieciešama, lai veiktu atmežošanu un pretendētu uz valsts un Eiropas Savienības finansējumu vai līdzfinansējumu meža nozares atbalsta pasākumu realizācijā.

Pēc derīgas meža inventarizācijas datiem meža īpašnieks var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides par īpašumā esošajām jaunaudzēm un saimnieciskās darbības ierobežojumiem.

Kāpēc svarīgs aktuāls meža plāns

Meža inventarizācijai ir vēl arī citi mērķi, kas skar ne tikai pašu meža īpašnieku. Šo informāciju ir ļoti būtiski zināt arī vairākām valsts institūcijām. Piemēram, lai meža ugunsgrēka gadījumā glābšanas dienesti varētu rīkoties operatīvi, nepieciešamas ziņas par meža infrastruktūru (kur ir meža ceļi, kur atrodas grāvji un citas ūdens ņemšanas vietas).

Aktuāls meža infrastruktūras plāns būs nozīmīgs arī gadījumos, ja mežus apsēduši kaitēkļi.

Sava īpašuma meža inventarizācijas veikšana ir arī individuāla līdzdarbošanās valsts meža politikas veidošanā – kopējās informācijas iegūšanā par Latvijas mežiem.

Kā inventarizācija ietekmē kadastrālo vērtību

Valsts zemes dienests (VMD) skaidro, ka meža inventarizācijai ir būtiska ietekme uz tā kadastrālo vērtību.

Meža zemes kadastrālo vērtību ietekmē tā kvalitāte un meža saimnieciskās darbības ierobežojumi.

Ja mežaudzei ir saimnieciskās darbības ierobežojumi, piemēram, ciršanas ierobežojumi, meža zemes kvalitātes novērtējumu samazina par:

  • 100%, ja aizliegta mežsaimnieciskā darbība vai galvenā cirte;
  • 50%, ja aizliegta kailcirte.

Iepriekš minētos datus VZD iegūst no VMD.

Ja nav veikta meža inventarizācija un nav saņemta informācija no VMD, tad meža zemi vērtē ar II kvalitātes (no 10 līdz 20 ballēm) grupas bāzes vērtību.

Piemērs: Iedomāta zemes vienība Dundagas pagastā, kuras platība ir 15 hektāri (ha), meža zemes kvalitāte ballēs – 35 balles.

Ierobežojumi

Kadastrālā vērtība, EUR

Ir VMD dati

Nav VMD datu

Ja šīs zemes vienības 10 ha ir 100 % aizliegta mežsaimnieciskā darbība.

1275

2025

Ja šīs zemes vienības 10 ha ir 50 % aizliegta mežsaimnieciskā darbība.

2250

2025

Ja šai zemes vienībai nav saimnieciskās darbības ierobežojumu.

3825

2025

Kā notiek meža inventarizācija

Ja meža inventarizācijas termiņš jau ir beidzies vai tuvojas beigām, meža īpašniekam ir jāuzmeklē speciālists, kurš paveiks šo darbu, – meža inventarizācijas veicējs jeb tautas valodā saukts par taksatoru. To nosaka Meža likuma 29. panta piektais punkts – meža inventarizāciju veic akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificētas personas, kuru profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta. Meža inventarizāciju ir tiesīgas veikt tikai sertificētas personas.

Īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam taksatoram jāiedod zemes robežu plāns un atkārtotas meža inventarizācijas gadījumā – aktualizētie meža inventarizācijas dati, kurus bez maksas reizi gadā var saņemt no VMD, vai arī, noslēdzot līgumu par Meža valsts reģistra lietošanu, šos datus var brīvi iegūt jebkurā laikā.

Vispirms taksators dosies uz mežu, to izstaigās un apskatīs. Pēc tam tiks sagatavoti atjaunotā inventarizācijas plāna dokumenti. Tas var aizņemt aptuveni mēnesi.

Inventarizācijas plāna sagatavošana varētu prasīt ilgāku laiku, ja mežs atrodas specifiskā teritorijā, piemēram, Gaujas Nacionālā parka teritorijā, kur dažādās zonās var tikt pieprasīti specifiski dokumenti un eksperti dodas uz mežu tikai vasarā jeb meža veģetācijas periodā.

Sagatavotā meža inventarizācija (iesnieguma veidā) meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jāiesniedz VMD.

Iesniedzamās informācijas patiesums

Saskaņā ar Meža likuma 29. panta ceturto punktu par meža inventarizācijas datu patiesumu ir atbildīgs meža inventarizācijas veicējs, tātad taksators.

Savukārt VMD pienākums saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 384 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”  29. punktu ir mēneša laikā pēc meža inventarizācijas saņemšanas to izvērtēt un pieņemt lēmumu par meža inventarizācijas datu reģistrēšanu Meža valsts reģistrā vai par reģistrācijas atteikumu, ja iesniegtie meža inventarizācijas dati neatbilst šo noteikumu prasībām.

Visa informācija par meža inventarizācijām tiek uzglabāta Meža valsts reģistrā, kura pārzinis ir VMD.

2020. gada sākumā Meža valsts reģistrā bija reģistrētas meža inventarizācijas 3 050 218 hektāru platībā.

Atteikumi inventarizācijas datu reģistrēšanai

Meža inventarizāciju reģistrēšanai Meža valsts reģistrā tiek saņemti arī atteikumi. 2020. gadā bija 423 gadījumi, kad tā tika atteikta. Galvenais atteikumu iemesls – inventarizētajai zemes vienībai robežu stāvoklis dabā ir neatbilstošs likumdošanā noteiktajam, jo Ministru kabineta noteikumu Nr. 384 “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi” 3. punktā noteikts, ka meža inventarizāciju veic, ja zemes vienības robežstigas un robežzīmes meža zemē ir identificējamas apvidū.

Ideālā gadījumā īpašnieks sakārto zemes vienības robežas un atkārtoti sniedz meža inventarizāciju VMD izvērtēšanai un lēmuma pieņemšanai. Ja viss ir atbilstoši, VMD pievieno meža inventarizācijas datus Meža valsts reģistram. Sliktākajā gadījumā dati netiek pievienoti, pienākums nav izpildīts, un īpašnieks nevarēs iegūt nodokļu atlaides.

 

Avots: VZD

FOTO: Edijs Pālens, LETA

<- Atpakaļ uz: VISAS ZIŅAS