Kultūras ziņas

11.01.2018

Diskusija: “Kultūras dzīves daudzveidības saglabāšanas iespējas pierobežā”

1 1/
  • 1

8. janvārī Dagdas novada Šķaunes Tautas namā notika diskusija “Kultūras dzīves daudzveidības saglabāšanas iespējas pierobežā”.

Arī šajā gadījumā vietas izvēle bija simboliska: 1) Šķaunes Tautas nams ir atklāts 1937. gadā, ir kultūras piemineklis un dzīva liecība tam, kā tika gādāts par Latvijas drošību un latviskuma saglabāšanu pirmās Latvijas Republikas laikā, 2) dzejniece Marija Andžāne, kuru šogad atcerēsimies 110 dzimšanas dienā un kurai šajā vēsturiskajā ēkā ir iekārtota piemiņas ekspozīcija, būdama trimdā, ASV, ir teikusi šādi: Škaune – vīta – tod beja kai kante īpretim Krīvejai, īpretim naciļvēceibai, slynkumam, zagleibai, laupeišonai. Turēt latgalisko kanti tā bija dzejnieces dzīves jēga.

 

Diskusijā piedalījās pārstāvji no Viļakas, Dagdas un Balvu novadiem, ekspertu vidū bija Kultūras ministrijas (KM) pārstāvji: valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Dace Vilsone, Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, režisors un kustības “Ar Latgolu” iniciators Viesturs Kairišs, Upītes nemateriālās kultūras centra vadītājs Andris Slišāns, Marija Micķeviča (Dagdas novada IKSN vadītāja).

 

Ievadot diskusiju, KM pārstāves akcentēja 2018. gadu – Latvijas valsts simtgades gadu – kā kultūras notikumiem īpaši spilgtu un daudzveidīgu gadu. Liela vērība tika veltīta statistikai par XXVI Vispārējiem latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkiem, īpaši izceļot Latgales māksliniecisko kolektīvu pārstāvniecību. Tika raksturota arī kultūras projektu aina Latvijā iepriekšējā gadā, iezīmētas pamattendences 2018. gadā. Savukārt A. Slišāns un M. Micķeviča ilustrēja savu stāstījumu ar kolorītiem kultūras dzīves piemēriem un vēlamajiem attīstības un atbalsta virzieniem. Režisors V. Kairišs uzsvēra, cik svarīgi ir pārvērtēt, apjaust un rīkoties atbilstoši tam, ka latgaliešu kultūra ir nacionālas nozīmes objekts, kuras attīstībai jāvelta kā īpaša uzmanība, tā finansējums. 4. pasaules latgaliešu saieta rezolūcija kultūrā paredzēja: nacionālas nozīmes centru attīstību un stiprināšanu, latgaliešu oriģinālkultūras attīstības veicināšanu.

 

Diskusijā klātesošie izteica savu redzējumu par pasākumiem, kas veicami, lai kultūras attīstība reģionos, un īpaši austrumu pierobežā, kas ir ES un Latvijas vizītkarte, ritētu sekmīgāk. Pārrunāts tika gan kultūras speciālistu sagatavotības, mūžizglītības jautājums, kultūras pieprasījuma un piedāvājuma specifika, dārgās infrastruktūras izmaksas, kā arī profesionālās mākslas pieejamība tieši nelielajos novados un pagastu kultūras un tautas namos. Diskusijas dalībnieki atzina, ka pietrūkst Latgales reģiona kopējas kultūrpolitikas redzējuma un koordinēšanas, kas arī ir viens no faktoriem, kādēļ latviskais latgaliskums ir spēcīgs tikai tajos novados, kur arī padomju gados ir bijusi spēcīga folkloras kustība vai personības, kas pratušas saglabāt valodu arī publiskajā lietošanas sfērā. Kā paraugs kultūras dzīves rosībai un vitālam latgaliskumam ir jāmin Ontona Slišāna iedzīvinātā un Slišānu dzimtas turpinātā Upītes kultūras centra attīstība. Taču, atverot jebkuru no pāri par 20 autora uzrakstītajām grāmatām, var apjaust, kādu spēku un enerģiju tas prasījis, jo nesapratne, noliegums bija ikdienas pavadone O. Slišāna dzīves laikā. Latgales kultūras dzīvē šis gads ir zīmīgs ar dzejnieka septiņdesmitgadi, ko nu jau astoto gadu sagaidām bez paša dzejnieka klātbūtnes…

 

 

Raidījumi “Vienoti, bet ne vienādi!” top ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu mērķprogrammas „Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma” projektā „Mums Latvijā jābūt vienotiem, bet ne vienādiem”. Raidījumu atkārtojumus varēs redzēt LRT mājaslapā www.lrtv.lv un kanāla youtube vietnē: www.youtube.com/user/LatgalesRegionalaTV.  

 

Evika Muizniece,

raidījuma veidotāja

 

<- Atpakaļ uz: VISAS ZIŅAS