Kultūras ziņas

13.09.2018

Marijai Andžānei 110

12345678910 1/
  • 1
  • 2
  • 3
  • 4
  • 5
  • 6
  • 7
  • 8
  • 9
  • 10

8. septembrī dzejneicys Marejis Andžānis dzimšonys dīnā juos dzymtajā Škaunis pogostā (Dagdys nūvods) nūtyka Dzejis dīnu īskanis pasuokums, kas veļteits M. Andžānis 110 godu atcerei. Pasuokumā skanēja myusdīnu latgalīšu autoru teksti, tyka atkluota atjaunuotuo ekspoziceja M. Andžānis pīminis ustobā i škaunīši tyka rūsynuoti daudz aktivuok apsazynuot sovys saknis i viesturi.

Pasuokums "Marijai Andžānei 110" izadeve daudzkruosains i pīpiļdeits. Landskoronys bazneicā Sv. Misi boguotynuoja dzīduotuoja Evita Zālīte-Grosa i gitariste Ilze Grunte lyugšona dzīšmu cyklā par Jaunovu Mariju. Eistineibā beja sajiuta, ka suocem ar kulminaceju. Tū pastyprynuoja ari M. Andžānis mozmeitys Anitys Marijis Strods-Doris īsarasšona. Jei dzymuse ASV, dzeivoj i struodoj Luksemburgā, beja pyrmū reizi Latvejā, Latgolā, babenis dzeivis i dūmu vītuos... Kai jei saceja, es vuicūs munu Mamu, kai mozbārni sauce M. Andžāni, saprast dziļuok... Ar prāvesta Andra Sprukta, koncerta "Sapynu zeme" i Anitys Strods-Doris viestejumim mes vysi vuicejamīs saprast dziļuok sevi i myusu izcylū nūvodneicu – Mariju Andžāni.

            Tyveji i tuoleji gosti piec bazneicys devēs iz Mačim pi pīminis akmiņa M. Andžānei. Tī etnografiskais ansamblis “Rikava” (vad. Aija Dundure) ruodeja fragmentu uzvadumam “Krystobys”. Izruode beja simboliska, partū ka itei ir pyrmuo reize, kurā M. Andžānis dzimšonys dīnu svynom, respektejūt metrikā īraksteitū goda skaitli. Parkū cytūs olūtūs beja nūsastyprynuojs 1909. gods, vēļ juomeklej atbiļdis. Dagdys nūvoda pošvaļdeibys puorstuove Sandra Viškure saceja atzineigus vuordus Škaunis pogosta puorvaļdis vadeituojai Valentinai Šuplinskai, kurys laikā pīminis vīta tyka izveiduota, ari tānejai pogosta vadeibai – Romualdai Demidai i Jadvigai Ceicānei – par pīminis vītys sakūpšonu i nūvodneicys pīminis saglobuošonu. M. Andžānis bruoļa mozmeita Lolita Šelvaha atsazyna, ka jūs saimē tik piec Latvejis naatkareibys atgyušonys pasaruodēja zinis par M. Andžāni i juos saimi, kas piec kara dzeivuoja trymdā. M. Andžāne gon tū nasauce i naizjuta kai dzeivi, jei tū apzeimēja kai maļdeišonūs breiveibā…

            Pasuokuma turpynuojumā daudzī apmaklātuoji varēja dzierdēt myusdīnu latgalīšu autorus (Ilzi Spergu, Meldru Gailāni i juos meitu Irbi, Karonhisaki, Sandru Ūdri, Inetu Atpili-Jugani, Līveju Liepdruvieti) i rast sirdei i pruotam tyvokū stylu i vierteibys. Dzīduot leidza folklorys kūpom “Gaiļupeite” (vad. Ilona Kozlovska), “Olūteni” (vad. Inta Viļuma) voi apjaust, cik atškireiga var byut M. Andžānis dzejis uztvere, klausūtīs Sovvaļnīka muzykā ar M.Andžānis vuordim.  Naizpalyka ari sarunys ar pasuokuma daleibnīkim, gorda palaunadze i bolvys. Tok, redzīs, ka īsuoktuos sarunys par Škaunis paguotni, dzymtu viesturi i poša izjiutom, dzeivojūt Škaunē, turpynojās vēļ sātā, verūtīs fotografejuos i sižetā: http://lat.grani.lv/daugavpils/15511-skaunes-tautas-nams-parpildits-marijai-andzanei-100-video.html.  Paļdis sevkuram, kurs pasadaleja ar sovom atmiņom publiski, eipaši Ernai Šebanovai i Mirdzai Martinsonei, kas atroda laiku pīsapuļcēt škaunīšim. Pasuokums izskanēja kupejā dzīsmē i apsajimšonā taidus saītus reikuot bīžuok. Cikom ir pi kuo īt gostūs i cikom ir, kas klausās!    

Pasuokumu finansiali atbaļsteja Dagdys nūvoda dūme, Škaunis pogosta puorvaļde, Rēzeknis Tehnologeju akademeja i M. Andžānis dāls – Salvins Strods.


Ilga Šupliska, škaunīte nu 1979. goda i M. Andžānis pietneica, ekspozicejis autore

Foto: Sanita Karpoviča

Dagdas vidusskolas skolēnu pārdomas par pasākumu var izlasīt http://www.dagdasvidusskola.lv/jaunumi/


FOTOGALERIJA


<- Atpakaļ uz: Dagdas novada portāls