dagda.lv/kepova

No pagasta vēstures

1945. gadā Asūnes pagastā izveidoja Ķepovas ciema padomi. 1954. gadā Ķepovas ciemam pievienoja likvidēto Apoļu ciemu. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.[1] 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dagdas novadā.

Pagasta raksturojums

Ķepovas pagasts ir viena no Dagdas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidaustrumos, Baltkrievijas pierobežā. Robežojas ar sava novada Asūnes, Svariņu un Bērziņu pagastiem un Krāslavas novada Robežnieku pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Neikšāni (pagasta centrs), Apaļi, Lukšova, Ķepova. Pagasta platība ir 57,5 km2, iedzīvotāju skaits 282, blīvums 4,9 iedz./km2.

Daba

Ķepovas pag. atrodas Latgales augstienes DA daļā - Dagdas paugurainē. Reljefs gk. lēzeni paugurains. Augstākais paugurs Saules kalns paceļas 186,7 m vjl., nedaudz uz D no tā atrodas 181,7 m vjl. augsts paugurs, pie Apaļiem paceļas Gusara kalns (165,9 m vjl.). Liel. upe Asūnīca (Sarjankas labā pieteka) veido pagasta D robežu, uzņemot vairākas kreisā krasta pietekas: Pupaļņu, Akmineicu, robežupi Akticu ar Lukšovu, kuras kreisā pieteka ir Ošupe (Ošupe). ~ 43% pag. terit. aizņem meži.

Kultūras pieminekļi

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Misņikovas (Mīsnīku) pilskalns (Zamščina) un Vorzovas senkapi. Vietējas nozīmes arheol. piemin. – Posovas senkapi (Kapu kalniņš). 1993.g. Misņikovā atklāta atceres ekspozīcija bij. Robežsargu kordona vietā, kur 1943.g. Vācieši nošāva 15 apkārtējo sādžu iedzīvotājus. 1994.g. Atceres ekspozīcija atklāta bij. Vorzovas kordona vietā. 1999.g. K. Raudives dzimto māju vietā uzstādīts piemiņas akmens.

Ķepovas pagasta ievērojamas personības

- K. Raudive (1909-1974) – rakstnieks, filozofs, parapsihologs, Zentas Maurinas vīrs; dz. Barinaucos.

Reliģija

Pagasta katoļticīgie iedzīvotāji pieder Asūnes Sv. Krusta paaugstināšanas baznīcas draudzei.

Apbedījumi notiek Meļķeru un Vorzovas kapsētā.