Asūne

No pagasta vēstures

1935. gadā Asūnes pagasta platība bija 213,8 km². 1945. gadā pagastā izveidoja Aišpuru, Apoļu, Asūnes, Bērziņu, Kepovas un Rutku ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1954. gadā Asūnes ciemam pievienoja Aišpuru ciemu, 1960. gadā Asūnes ciema padomju saimniecības "Cīņa" teritorijas iekļāva Svariņu ciemā 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dagdas novadā.

 

Pagasta vispārīgais raksturojums

Asūnes pagasts ir viena no Dagdas novada administratīvajām teritorijām tā dienvidos. Robežojas ar sava novada Ķepovas, Svariņu, Dagdas, Konstantinovas pagastiem, pa Dagdas ezeru ar Dagdas pilsētu, kā arī ar Krāslavas novada Robežnieku pagastu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Asūne (pagasta centrs), Račeva, Ferma. Pagasta platība 77,7 km2.

 

Asūnes pagasta ievērojamās personības

S. Tukišs (1867-1903) - priesteris; mācījies Asūnes draudzes skolā.

K. Raudive (1909-1974) - rakstnieks, filozofs, parapsihologs; mācījies Asūnes pamatskolā.

M. Trepšs (1911-1978) - ādas apdares mākslinieks. N. Neikšānīts (īst. v. Trepša; 1913-1972) - rakstnieks; mācījies Asūnes pamatskolā.

J. Rubenis (1925) - lauksaimn. zinātņu Dr., profesors; dz. Kiuliņaucos. R. Kondratovičs (1932) - habilitētais bioloģijas Dr.; dz. Sauleskalnos.

E. Kondratovičs (1934) - bioloģijas zinātņu Dr.; dz. Sauleskalnos. A. Krūmiņa (1934) - aktrise. A. Pauliņš (1948) - gleznotājs.

 

Daba

Asūnes pag. atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainā. Reljefs gk. lēzeni paugurains, absolūtais augstums nepārsniedz 200 m vjl. Augstākā vieta Greizie kalni (185,8 m vjl.) atrodas pag. A malā, otrs augstākais paugurs (185,2 m vjl.) - nedaudz uz D no Dagdas ezera. Bogdonu meža A malā paceļas Saules kalns 181,7 m vjl. M. Asūnes ezera R krastā atrodas Fermas kalns (181,2 m vjl.), bet pašā pag. DR stūrī -180.2 m vjl. augsts paugurs. Pagasta Z malu aizņem 7.5 km garais, bet samērā šaurais (liel. platums 1,0 km) Dagdas ezers. Tā pl. 4,84 km2, vid. dziļ. 5,2 m, liel. 19.2 m. Ezerā daudz sēkļu, 11 ar krūmiem apaugušas salas (koppl. 12 ha), D krastā daudz līču. Pārējie liel. ezeri: Jolzas (pl. 52,2 ha, vid. dziļ. 1,6 m), Kaitras (51,4 ha, vid. dziļ. 3.9 m, divas salas, noteka uz Dagdas ez.), Lielais Asūnes (19,5 ha), Ļutaucu (14,5 ha), Mazais Asūnes 3.4 ha) ez. no Dagdas ezera Ustjes līča iztek garākā pag. upe Asūnīca, tā tek cauri Lielajam Asūnes ez. un līdz ietekai tajā Asūnīcu sauc arī par Dagdu. Mežu maz, ir nelieli purvi (Ļutaucu purvs u. c).

 

Kultūras pieminekļi

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi: Aizpuru (Aišpūru) apmetne, Klabauču (Klabaucu) pilskalns (Čornaja gora), Reiņu pilskalns (Pe-rečkas kalns). Vietējas nozīmes arheol. piemin.: Aprobaucu apmetne un viduslaiku kapsēta, Asūnes viduslaiku kapsēta (Baznīcas kalniņš), Klabauču senkapi (Turku kapi), Reiņu pilskalns.

 

Reliģija

Pirmā koka baznīca Asūnē uzcelta 1680. g. Tag. mūra Asūnes Sv. Krusta paaugstināšanas katoļu baznīca uzcelta 1816. gadā. Apbedījumi notiek Asūnes, Dukeļu, Fermu kapsētā.