Andzeļi

No pagasta vēstures

1945. gadā Andrupenes pagastā izveidoja Andzeļu ciema padomi. 1954. gadā Andzeļu ciemam pievienoja Rudušu ciemu, 1960. gadā - Ezernieku ciema padomju saimniecības "Dagda" teritoriju. 1965. gadā Andzeļu ciemam pievienoja likvidētā Kazimirovas ciema kolhoza "Krasnij partizan" teritoriju, bet Andzeļu ciema padomju saimniecības "Dagda" teritoriju pievienoja Ezernieku ciemam. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Dagdas novadā.

 

Andzeļu pagasta raksturojums

Andzeļu pagasts ir viena no Dagdas novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar sava novada Ezernieku, Dagdas un Andrupenes pagastiem un Rēzeknes novada Mākoņkalna un Kaunatas pagastiem. Pagasta centrs atrodas Andzeļos. Pagasta platība ir 96,0 km2. Apdzīvotās vietas: Andzeļi, Artjomovka, Bondariški, Froli, Grižanki, Klismeti, Krauli, Ličmurāni, Mamoni, Mamonova, Murāni, Platači, Rešetnīki, Ruduški, Sloboda, Zigmaņi

 

Daba

Andzeļu pagastā atrodas daļa Rāznas pauguraines augstāko virsotņu: Bednaja gora (M.Liepu kalns 263,7 m vjl.), Lipkolns (258,7 m vjl.), Domarišku kalns (240,0 m vjl.) Andzeļu pag. Piekļaujas Ežezeram (Ješa ez.), pagasta teritorijā ir 36 ezeri, lielākais – Rešetnīku (48,2 ha, vid.dziļ. 3,2 m, liel.dziļ.3,7 m), Arla (pl.27,3 ha) ezers, Gostiuns (Gostiņu ezers; 26 ha), Lielais Iļzs (Lielais Ildzis; 21 ha), Borauga. Lielākās upes – Malta (Klismetka) un Narūta – tek pagasta malās.

 

Kultūras un dabas pieminekļi

Valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi: pilskalns Dauguļu Kapču kalns (Gorodok), Jukumu Grumuškas kalns (I un II pilskalns), Kulakovas senkapi un apmetne, Rokoļu senkapi (Kapču kalns).

Vietējās nozīmes arheoloģijas pieminekļi:

Karaļu senkapi (Krievu kapi), Rokoļu viduslaiku kapsēta (Mēra kapi). Tālo Klismetu viduslaiku kapsēta.

Pagasta A daļa ietilpst Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidū (dib.1977.g.), kurā atrodas dabas liegums „Ežezers” (dib.1999.g.) Andzeļu pag. Atrodas lieguma Piloru ozolu audze (pl.19,6 ha), kas valsts aizsardzībā ir kopš 1928.g. Liegumā ir vecas ozolu audzes ar bagātīgu lazdu un pīlādžu pamežu.

 

Andzeļu pagasta ievērojami novadnieki

Apalonija Laurinoviča (1886-1967) – Dramaturģe sabiedriska darbiniece.

Fortunata Eisaka (dz.1934) – Zinātniece (ekonomikas doktore, LZA Ekonomikas institūtā vecākā zinātniskā līdzstrādniece, Latgales Pētniecības institūta darbiniece).

 

Reliģija

Pagastā darbojas Andzeļmuižas Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu draudze un Rudušķu vecticībnieku draudze. Katoļu koka baznīca celta 1845. g. par muižnieka Veisenhofa un draudzes līdzekļiem. 20.gs. 60. gados baznīca tika nojaukta. Vēlākajos gados viena no draudzes ēkām pēc atjaunošanas tika izveidota baznīca, kas iesvētīta 1995. gadā. Apbedījumi notiek Andzeļu. Bresingovas, Artjomovkas, Frolu, Grižanku, Kraulu, Krivinu, Kļukušku, Morozovkas, Rudušku. Vamžušku kapsētā.